Mācīties darot! Un darīt kopā!
Atmiņu grāmatas projekts piedzima līdz ar mani – kā mammu. Tie, kuri nav dzirdējuši Atmiņu grāmatas rašanās stāstu, ieskicēju: mana mamma visiem trīs saviem bērniem izveidojusi grāmatiņu no dzimšanas līdz pat kāzu dienai. Padomju laika grāmatiņā Mans mazulis rūpīgi aizpildīta visa prasītā informācija, kā arī iešūtas papildus lapas, lai piefiksētu svarīgākos katra gada notikumus, ielīmētu dzimšanas dienas un varbūt vēl kāda zīmīga notikuma fotogrāfiju. Un tā līdz pat kāzu dienai. Jāsaka gan, ka mammai paveicās, ka mans vecākais brālis apprecējās 19 gadu vecumā, otrs brālis 22 gados, bet es – neilgi pirms savas 21. dzimšanas dienas. Ar nepacietību gaidīju dzimšanas dienu, kad savu grāmatiņu varēšu visiem izrādīt, kopīgi pasmieties par iepriekšējo gadu bildēm un dot visiem klātesošajiem viesiem parakstīties.
Brīdī, kad pati sagaidīju savu dēliņu Ralfu, zināju, ka arī viņam vēlos šādu skaistu grāmatu, kurā glabāt visus svarīgākos dzīves notikumus vienkopus. Tā kā piedāvājumā esošās grāmatiņas neatbilda mammas uzstādītajai latiņai, nolēmu tādu radīt pati. Un ne vienu vien! Nolēmu, ka veidošu bērnības grāmatu – tātad no dzimšanas līdz pilngadībai 18 gadu vecumā, apvienojot visu labāko, kas redzēts citās līdzīgās un mammas papildinātajā grāmatiņā. Iedegos par savu ideju un mērķtiecīgi gāju uz priekšu – ar lielām ambīcijām un ticību, ka viss notiks tā viegli, ātri un kā pa diedziņu.
Mācība Nr. 1 – biznesa plāns IR visa pamats
Teorijā rakstīts, ka uzņēmējdarbības pamatā ir biznesa plāns. Bet kam gan tāds vajadzīgs, ja ir tik lieliska ideja un skaidrs mērķis!? Ar bakalaura diplomu kabatā un bērnu padusē tomēr izdevās pārliecināt tēti, ka šī ir biznesa ideja, kurā vērts piedalīties. Domāju, ka jau tajā brīdī tētis skaidri zināja iznākumu, tomēr parakstījās uz šo avantūru un ļāva savai mazajai meitiņai pašai saprast savas kļūdas. Tomēr šī ir vērtīgākā mācību stunda nu jau astoņu gadu garumā – sākot no grāmatvedības, beidzot ar mārketingu. Lieki piebilst, ka biznesa plānam līdzīgu stratēģiju sāku veidot tikai pēc tam, kad grāmatas jau saražotas.
Mācība Nr. 2 – mēs esam slinki
Man ļoti patīk attīstīt bildes, līmēt tās bilžu albūmos, pievienot aprakstus un ik pa laikam šos albumus apskatīt. Arī Atmiņu grāmatas aizpildīšana, protams, prasa laiku. Īpaši pirmajā bērna dzīves gadā, kad pieraksti jātur pa rokao, bet ikviens ieraksts ir to vērts, jo viss ļoti ātri aizmirstas. Tiešām! Šobrīd, kad mums ir trīs bērni (8, 6 un 1 gadiņš), ļoti novērtēju katru veikto ierakstu, piefiksēto datumu vai pirmās bildes. Bet izrādās, ka ne visiem pietiek motivācijas uzņemties šādu darbu bērna Atmiņu grāmatas aizpildīšanai 18 gadu garumā. Kaut gan pēc pirmā mazuļa dzīves gada pilnīgi pietiks, ja Atmiņu grāmatu papildināsi reizi gadā, atzīmējot spilgtākos notikumus. Viss atkarīgs no izdomas un pieejas. Nereti Atmiņu grāmatu vecāki iegādājas visiem saviem bērniem, neskatoties uz to, ka vecākajiem bērniem jau 5, 10 vai 15 gadi. Šajā laikā, protams, tik detalizēti pirmā dzīves gada faktus varbūt neaizpildīsi, bet to vietā var ielīmēt kādu mīļu bērna zīmējumu, apsveikumu vai rociņas nospiedumu.
Apvienot visus pienākumus ar trīs bērniem nav joka lieta. Brīžiem enerģijas un apņēmības ir vairāk, tomēr lielākoties naktis ir par īsu un miegs par ciešu, lai realizētu visu iecerēto. Protams, ne es tāda pirmā, ne pēdējā. Galvenais ir saņemties un darīt. Un darīt kopā! Tāpēc lielā mērā esmu atmetusi praksi – Atmiņu grāmatas darbus darīt, kamēr visi guļ. Tagad daru visu kopā ar bērniem – sākot no grāmatu pakošanas un sagatavošanas izsūtīšanai, kad bērniem uzticu ieslēgt printeri un atnest izprintētās adrešu lapas, līdz dalībai Atmiņu grāmatas fotosesijās, kurās nereti parādās kāda roka, kāja, mašīnīte. Tas aizņem vēl vairāk laika, prasa vēl lielāku uzmanību, bet mēs to darām visi kopā, kas padara šo procesu vēl interesantāku :)