7 dabas takas, kur doties kopā ar bērniem
Pārgājieni ar bērniem vienmēr ir vesels piedzīvojums. Nekad nezini, kāds būs garastāvoklis, kāda izvērtīsies pastaiga, bet tomēr dodamies pārgājienos kopā ar bērniem diezgan bieži. Jāsaka, ka vairāk gan rudenī un ziemā, kad čūskas un citi mošķi jau devušies ziemas miegā. Apkopojot mūsu pārgājienu topu, jāsecina, ka dodam priekšroku dabas takām, kas vijas gar upēm. Tālāk lasi par septiņām šādām dabas takām, kur iesakām doties piedzīvojumiem bagātos ģimenes pārgājienos.
1. Amatas upes taka. Veclauču tilts – Zvārtes iezis
Ainavisku taku meklējumos, dodamies iepazīt Amatas upes taku. Tās kopējais garums vienā virzienā ir aptuveni 21,5 km, bet tā nosacīti sadalīta četros posmos, lai ikkatrs var izvēlēties sev piemērotāko: Amatciems-Melturi 5km, Melturi-Kārļi 3,5km, Kārļi-Zvārte 3,5km un Zvārte-Veclauču tilts 3,5km. Taka nav apļveida, tāpēc jārēķinās, ka tik pat tāls ceļš būs jāmēro arī atpakaļ.
Iepazīšanās nolūkos, izvēlēts maršruts no Veclauču tilta, kur ierīkota arī autostāvvieta, līdz Zvārtes iezim. Iecienīts maršruts gan ģimenēm, gan fotogrāfiem, gan azartiskiem velobraucējiem, kurus nebiedē ne koku saknes, ne stāvākas nogāzes. Bērnu ratiņus un citus braucamos gan labāk pataupīt citai takai – te jābauda Amatas upes bagātības un skaistie iežu atsegumi. Labiekārtotā Amatas upes taka vijas gar pašu Amatas upi un ir gana aizraujoša gan lieliem, gan maziem gājējiem.
Pēc 3,5km, sasniedzot Zvārtes iezi, var atvilkt elpu un nodoties nesteidzīgam piknikam. Kurš pirmais nāk, tas bauda līdzpaņemtos gardumus pie kāda no galdiņiem. Ir arī vairākas ugunskura vietas un neliels spēļu laukums. Vien jārēķinās, ka piknika vietā ir klajums, kur vējam ieskrieties. Ja pietiek spēka, var doties izpētīt arī pašu Zvārtes iezi – šķērsot kājnieku tiltu, pievarēt kāpienu pa trepēm, lai uz Zvārtes iezi un Amatas upi palūkotos no augšas. Ja reiz esi ticis līdz augšai, jādodas “Meža mātes valstībā” – tā ir aptuveni kilometru gara taka, kas izmet nelielu loku caur mežu un noved atpakaļ lejā pie kājnieku tilta.
Kad viss apskatīts, var doties atpakaļ pa to pašu taku, bet atpakaļceļš, kā jau parasti, iet raitāk, jo viss jau sabildēts un apjūsmots turpceļā. Nesteidzīgā pastaigā kopā ar diviem maziem bērniem kopumā noieti 8 km trīs stundās un 30 minūtēs.
2. Vilkaču taka Tukuma pusē
Atklājums Vidzemes taku piedāvājumā – dabas taka, kas vijas gar Vizlas upi. Norādēs pie auto stāvlaukuma minēts, ka takas garums ir 1,2 km un tas pats ceļš jāmēro atpakaļ. Nodomājam, ka taka nav gara – kā radīta nelielai kāju izkustināšanai. Tomēr tā izrādās gana aizraujoša un daudzveidīga, lai izvēsrstos par kārtīgu pastaigu bez bērnu pretenzijām.
20 gadus nodzīvoju Tukumā nezinot, kādas bagātības slēpj Raudas meži Tukuma pievārtē. Vilkaču taka ir dabiska, bet labi marķēta, aicinot sekot baltām vilku ķepām, kas svaigi krāsotas uz kokiem. Taka nav gara, bet izrādās, ka ir pat divi maršruti – 2,7 km un 2,2 km, kas piemēroti bērniem. Izvēle krīt par labu garajai takai, kas ir gana interesanta ar lielākiem un mazākiem pauguriem. Tā kā taku mērojam ziemā, kad zemi klāj bieza sniega sega, lai tiktu lejā no kalna, pārsvarā izvēlamies izmantot izdevību nošļūkt uz dibena (piemērots apģērbs ir visa pamatā). Tuvojoties takas beigām, kad taka izved uz meža ceļa, nolemjam pagarināt maršrutu un apvienot to ar Āžu kalna taku, no kura varot redzēt Durbes pili. Uzkāpām, redzējām! Vēl līkumiņš un arī Āžu taka mūs izved teju tajā pašā Vilkaču takas sākumpunktā, kur gaida mūsu auto. Taka piemērota bērniem, bet ratus un citus braucamos labāk atstāt citai reizei.
3. Viesatas dabas taka
Šo taku esam izstaigājuši vairākkārt. Kopējais takas garums ir aptuveni astoņi kilometri, bet, ja
ieplāno laiku nesteidzīgam piknikam, tad attālumu var pievarēt arī trīsgadnieks. Braucamrīkus labāk atstāt citai reizei un šo taku mērot kājām. Labs atalgojums takas tālākajā punktā ir lielais akmens, uz kura var uzrāpties un uztaisīt ģimenes foto. Taka ir ļoti ainaviska ar vairākiem pauguriem un krietniem kāpieniem kalnā, kur paveras skaisti skati uz Viesatas upes līkločiem. Šis maršruts būs saistošs arī tiem, kuri aizraujas ar geokešingu. Pačukstēsim, ka vismaz viens slēpnis pa ceļam ir atrodams pat iesācējiem.
4. Vizlas dabas taka
Vizlas dabas taka ved gar Vizlas upes labo krastu, lavierējot uz privātīpašumu robežas. Jārēķinās, ka jāturas uz takas, lai neiekāptu svešā īpašumā, kā arī īsā takas posmā ierīkots elektriskais gans, kurš tā vien vilina mazos pirkstiņus pārliecināties, vai vecāki mānās, ka pēc izskata nevainīgais vadiņš var nodarīt sāpes, vai tomēr ne. Bet tas nespēj sabojāt prieku par atklāto pastaigu maršrutu, kura laikā var novērot vairākus nelielus ūdenskritumus, krācītes un dolomīta atsegumus. Takas garums šķiet lielāks, jo ik pa laikam taka ved pa trepēm augšup, paverot skaistus skatus uz Vizlas upes lokiem, tad atkal lejā, ļaujot atsegumus apskatīt tuvplānā. Gandrīz pašā takas galapunktā skatam paveras iespaidīgs dižakmens, uz kura var ērti uzkāpt un iemūžināt kādu skaistu kadru no lieliskas pastaigas. Vēl pārdesmit metri un Vizlas dabas taka noslēdzas, aicinot mērot to pašu ceļu atpakaļ. Tomēr ziņkārīgākie, kas grib paskatīties, kur ved taciņa tālāk, nonāk pie Vizlas ietekas Gaujā. Uzmanoties no bebru izveidotajām bedrēm, var pieiet pavisam tuvu šai divu upju satikšanās vietai.
Parasti izvēlamies apļveida maršrutus, lai nav jāmēro tas pats ceļš vēlreiz, tomēr jāatzīst, ka arī atpakaļceļš izvēršas gana aizraujošs – ejot otrā virzienā, pamanām citas lietas un skaistas vietas, kā arī apjaušam, cik augstu esam uzkāpuši iepriekš. Maršruta sākumposmā ierīkotas divas piknika vietas, ja ir vēlēšanās atvilkt elpu vai nobaudīt līdzpaņemtos gardumus. Lieku reizi vērts atgādināt, ka ratus, skrejriteņus un velosipēdus labāk atstāt mašīnā, ja negribi tos pats arī nest. Kopējais takas garums turp un atpakaļ – 3,7 km, kas nav daudz, bet bagātīgi.
5. Braslas upes taka
Ja vēlaties īstu izaicinājumu, dodieties pārgājienā ziemā ar trīs un četrus gadus veciem bērniem pa Bralsas upes taku (gar labo krastu no Braslas tilta) pa kalniem un lejām, kopumā mērojot 12-14km maršrutu. Taka ārkārtīgi skaista ar iespaidīgiem iežu atsegumiem vairākstāvu ēkas augstumā. Finišs atpakaļ autostāvvietā gan sasniegts līdz ar tumsas iestāšanos, pēdējos pāris kilometrus katram savu bērnu nesot uz pleciem. Lieki piebilst, ka pēc šī pārgājiena bērniem kādu laiciņu doties pārgājienos nebija ne mazākās vēlēšanās.
6. Lojas upes taka
Pagājušajā rudenī izložņājām Lojas upes krastus. Par sākumpunktu izvēlētā vecā Murjāņu bobsleja trase vien ir apskates vērta. Neskatoties uz to, ka ērta pastaigu taka vijas gar Lojas pues otru krastu, izvēlamies mērot kartē neiezīmēto taku, kas sākas no bobsleja trases augšas. Cauri brikšņiem, laukiem, kalniem un lejām, pa rudenīgi slideniem dubļiem, cenšoties paturēt prātā, ka mājās gaida veļas mazgājamā mašīna un par bērnu (un arī savu) apģērbu izskatu šobrīd nesatrauksimies. Jau iepriekš minēju, ka dodam priekšroku apļveida maršrutiem, tāpēc mērojām ceļu līdz tiltam un atpakaļ pa ērto, marķēto Lojas upes taku atpakaļ uz sākumpunktu.
7. Rojas upes taka
Rojai mūžīgi traucamies cauri, labākajā gadījumā piestājot vien pārtikas veikalā, lai iegādātos saldējumu. Tāpēc izmantojam pirmo izdevību doties aplūkot jaunizveidotos maršrutus gar Rojas upi. Automašīnu un cilvēku šajā apmeklējuma reizē ir gana daudz, bet mežā jau vietas pietiek visiem. Sākam ceļu, īsti nesaprotot, vai esam uz takas vai ne. Takas marķētas uz kokiem ar dažādām krāsām, bet skaidrība, uz kuras takas esam un kurp jādodas tālāk, rodas krietni vēlāk. Taka, kuru mērojam, piedāvā aplūkot Rojas upi visā tās krāšņumā, brīžiem ar stāvām nogāzēm un smaidīgiem laivotājiem, kuri dodas lejup pa straumi. Skaista, ainaviska, aizraujoša. Pēc pāris kilometriem, kad nonākam piknika vietā, saprotam, ka neesam uz marķētās takas, kas ved pa meža ceļu un būtu ērti braucama gan ar bērnu ratiņiem, līdzsvara riteņiem vai velosipēdiem. Pa marķēto taku mērojam atpakaļceļu un priecājamies, ka turpceļam izraudzījāmies šauru meža taciņu, kas ļāva kārtīgi izbaudīt Rojas upes skatus.
Kurš no šiem būs tavs nākamais galamērķis?